"Rūtainā kārtība"
2016
Astoņas grafikas (papīrs, sietspiede 594 x 841 mm), digitāldruka, divas animācijas cilpas, printeris, riso druka
Personālizstāde galerijā "Māksla XO", Rīga, Latvija, 2016
Animācija "Darbnīcā un astoņas grafikas atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas nuzeja kolekcijā
Galeijā ir nokļuvusi attīrīta, destilēta informācija par “notikumiem”, kas norisinājās manā darbnīcā. Te viss ir diezgan kārtīgs. Bet rūtiņas varēja būt arī līnijas, tas nav tik svarīgi. Elektriķis Voldemārs mums atnesa rulli ar milimetru papīru, kā arī kaudzi ar rūtiņu un līniju kladēm, ko atrada tukšā dzīvoklī. Iedomājās ka mums, māksliniekiem, var noderēt. Noderēja arī.
Izstādes darbiem ir atsevišķi nosaukumi. Nosaukumus var uztvert kā atsēgas vārdus, lai saprastu par ko te iet runa – “Izgatavošana”, “Mērķtiecīga darbošanās”, “Garlaicība”, “Kas notiek”, “Tad kad”. “It kā nekas nenotiek”, “Caurvējš”, “Sadarbība”, “Noslīdēšana”, “Darbnīcā”, “Izdzišana”.
Viena no tēmām ir šķietamā neproduktivitāte. Laiks, kas pavadīts vienkārši domājot, iztēlē risinot vizuālus uzdevumus, kārtojot secību, virzot domu. Ir arī notikusi rosīšanās bez skaidra mērķa, dienas beigās secinot, ka padarītais nekam neder. Taču šāda veida rosīšanās, paļaušanās uz procesu, atļaujot sev kļūdīties, var novest pie rezultāta, kuru nevar izdomāt vai izplānot. Kastes ar atgriezumiem ir šī procesa liecība. Grafikas ir darbnīcā tapušu kolāžu izlases fināla versijas, izpildītas sietspiedes tehnikā. Vienā no darbiem redzama figūra ar sašķiebtu kasti. No kastes uz grīdas birst dažādas ģeometriskas formas – darbnīcā taisīto kolāžu atgriezumi. Saulainās dienās darbnīcas logs un durvis ir atvērtas, staigā caurvējš. Šim attēlam blakus ierāmēta caurvēja veidotā kompozīcija, kuru, izmantojot sev uzliktos krāsas un formas ierobežojumus, pārzīmēju vektorgrafikā. Šos abus attēlus var uzskatīt par manu uz caurvēja kopdarbu.
Printeris ik pēc septiņām minūtēm izmet lapu. Tā plivinādamās nokrīt uz grīdas. Uz lapām redzams kolāžu izejmateriāls – lielākas rūtiņas, mazākas, oranžas, zilas. Printeris turpina caurvēja darāmo. Process, automātisms, nejaušība, rutīna, atkārtošanās.
Uz galda stāv datora monitors, kurā redzama animācijas cilpa. Figūra sašļūk, noslīd no tā. Animācija turpina printera un caurvēja darbu, tikai krītošais šoreiz ir noguruma mākts cilvēks. Šis komplekts ar galdu, printeri, kastēm izskatās pēc darba vietas, iespējams, biroja.
Animācija tumšajā telpā ataino manu darbnīcu. Tur notiek darbības, kuru rezultāts ir apskatāms izstādē. Galerijas tumšajā telpā ir darbs, kurā atainots portrets. Šeit ir pievērsta uzmanība figūrai, kas redzama darbībā pārējos izstādes darbos. Tā ir statiska un gandrīz pilnībā saplūdusi ar fonu. Darbos sastopamā grūtība uztvert tēlu rūtiņu raibumā sasitās ar izstādes kopējo ideju – kas ir redzams un saprotams un kas ir nojaušams, bet paliek neredzams?
Un nobeigumā viens izteikums, ko Cicerons piedēvējis Katonam “cilvēks nekad nedara vairāk, kā nedarīdams neko, un nekad nav mazāk viens, kā būdams viens”.
– Maija Kurševa
/
"Checkered Order"
2016
Screenprint, digital print, animation, printer, riso print
Solo exhibition at gallery "Māksla XO", Riga, Latvia 2016
Animation"In the studio" and eight screen prints are in a collection of Latvian National Museum of Art
A purified, distilled information from “events” that took place at my studio has reached the gallery. Here, in the gallery, everything is rather orderly. But the checkered pattern could have just as easily been lines; that’s not particularly important, though. The electrician Voldemārs brought a roll of graph paper and a batch of squared paper and ruled paper notebooks that he had found in an empty apartment. It occurred to him that these might come in handy for us, the artists. And so it did.
The works of the exhibition have individual titles. You can perceive the titles as keywords to understand what the work is all about — “The Making”, “Purposeful Action”, “Boredom”, “What’s Happening”, “Then, When”. “Seemingly nothing is happening”, “Through-draught”, “Co-operation”, “Sliding down”, “At the workshop”, “Extinguishing”.
One of the topics is the apparent non-productivity. The time spent simply thinking, solving visual conundrums in one’s imagination, sorting the sequence, directing the thought. But there has also been busy activity prior to this without any particular purpose; realising at the end of the day that the achieved result is pointless. This activity, the reliance on the process, allowing oneself to make mistakes, can help you reach a result that you cannot think of or plan for. Boxes with cut-offs are a testament to this process. Graphics in silkscreen technique are the final versions of a selection of collages originating in the studio. One of the works shows a figure with a lopsided box. Various geometrical shapes are falling out of the box onto the floor — these are cut-offs of collages created at the studio. On sunny days, the window and door of the studio are open with through-draught rushing about. A composition created by the through-draught is framed next to this image, using restrictions in colour and shape imposed upon myself, I re-draw it in vector graphics. Both of these images can be regarded as the collective labour of myself and the through-draught.
Every seven minutes, the printer spits out a sheet. It flaps down to the floor. The pages show the raw material of the collages — bigger squares, smaller ones, orange and blue. The printer continues with the task of the through-draught. The process, automation, randomness, routine, repetition.
A computer monitor sits on the desk showing a loop of animation. The figure slumps, slides down. The animation continues the work of the printer and the through-draught, but the one who is falling now is a person overwhelmed by tiredness. This set with the table, the printer and boxes resembles a work place, perhaps, at an office.
The animation in the dark space depicts my studio. This is where the activities take place which result in work to be scrutinised at the exhibition. The dark room of the gallery hosts a piece that depicts a portrait. What matters here is the shape that is seen in action in the rest of the exhibition pieces. It is static and has nearly entirely fused with the background. The difficulty to perceive the image amongst the mottle of squares seen in the works is bound with the overall idea of the exhibition — what can you see and what is clear, and what can you surmise, while remaining invisible?
And finally, a statement that Cicero has attributed to Cato “Never does a man do more than when he does nothing, and never is he less alone than when he is all alone”.
– MK
